Jaunu skolotāju sākotnējās apmācības uzlabošana

No Eiropas konverģences viedokļa mainījās Universitātes modeļa konceptualizācija. Šis jauninājums ietekmē universitātes mācībspēku mācību stilu, kam jāpielāgojas jaunajām prasībām. Dažādos institucionālajos ziņojumos ir uzsvērta, ka programmai tiek pievērsta maz uzmanības universitātes pasniedzēju apmācība, kas apstiprināta ar Eiropas konverģenci problēmā Sociālais. Mums jāpiešķir skolotājiem nepieciešamā nozīme nepieciešamo inovāciju universitātes mācību stratēģijās. Pēc realitātes analīzes un sākotnējā vajadzību novērtējuma mēs piedāvājam plānošanu un īstenošanu īpašas darbības skolotāju apmācībai, īpašu uzmanību pievēršot skolotāju grupai iesācējiem.

Šī iemesla dēļ PsicologíaOnline ir izstrādājis šo rakstu par Jaunu skolotāju sākotnējās apmācības uzlabošana.

Mentorings kā didaktiskā stratēģija iestājas par skolotāju ekspertu pārvietošana pie skolotājiem mentoriem kas vada jauno grupu universitātes apmācības trīskāršajā aspektā: mācīšana, pētniecība un vadība. Šī veidojošo inovāciju metodoloģija veicina starpuniversitāšu mācību tīklu izveidi un dažādu disciplīnu sniegums, kas mijiedarbojas daudzdisciplināri kā izglītības pārmaiņu avots akadēmiskais. Ar mentoringa palīdzību mēs plānojam ieviest jauninājumus šajā stratēģijā dažādos priekšmetos un sasniegt augstāku mācību un pētniecības kvalitāti universitātēs. Skolotāju asistentus, stipendiātus un maģistrantus savā personīgajā apmācības procesā konsultēs skolotāji eksperti. skolotājs un pētnieks, kas atgrieztos pie augstākas mācību un pētniecības kvalitātes jebkurā mūsu zināšanu jomā Universitātes

Izglītības reformas universitātē ietekmē visus locekļus, kas veido universitāšu tīklu, bet vēl nozīmīgākā veidā - universitātes fakultāti. Projekta mērķis ir panākt pozitīvus rezultātus jauno skolotāju apmācībā, izmantojot mentoringa metodiskā stratēģija, atspoguļojot to Mācību un pētījumu kvalitātē Koledža. Šī projekta priekšteči nāk no trīskārša aspekta: izglītības izmaiņas vai reformas, skolotāju apmācība un mentorings.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā skolotāju skaits ir pieaudzis iespaidīgā veidā, un šķiet, ka konstante nākamajos gados turpina pieaugt, tādējādi radot atbilstošu vajadzību pēc treneru apmācības. Akadēmiskajā gadā 1971.-72. Gadā Spānijas universitātēs bija pieņemti darbā 25 344 profesori, bet 2000. – 2001. Akadēmiskajā gadā - 104 076 profesori. Vēsturiski šīs izglītības izmaiņas ir nozīmējušas visu apmācības procesa mācību programmas izstrādē izmantoto vadlīniju atjaunināšanu, pārskatīšanu un apvienošanu.

Valsts iestādes ir pievērsušās skolotāju norādītajām vajadzībām visā mācību un mācību procesā. Sākotnējā un pastāvīgā apmācība izglītības inovāciju programmas adresēts skolotājiem. Pirmo kritisko analīzi par šo tēmu veica Rios (1887), apšaubot to, kā to izmanto profesori pedagoģiskās stratēģijas un korelēja šo intereses trūkumu par pedagoģiju ar hierarhisko kāpņu kāpumu universitāte. Tradicionāli skolotāju apmācība tiek uzskatīta par īpašu skolotāju problēmu. Pat ja tā, ir ziņojumi, kuros skolotāji izrāda rūpes par savu apmācību Pedagoģiski un viņiem ir nepieciešami pārdomu procesi un izglītības jauninājumi, lai piedalītos viņi. Acīmredzami trūkst arī tādu apmācības programmu, kuras apmeklētu jaunos skolotājus, iespējams, tāpēc ka departamentiem nav finansējuma šo inovācijas iniciatīvu īstenošanai pedagoģiskā. Eiropas kvalitātes ziņojumi no universitātēm (Dearing, Attali, Bricall ...) sakrīt, nodrošinot augstskolu apmācību Skolotāji par to, cik svarīga ir un kāda ir uzmanība izglītības kvalitātes sasniegšanai, kas raksturīga mācīšana-mācīšanās.

Mēs definējam skolotāju apmācību kā sagatavošanos kritiska, reflektīva un efektīva mācību stila izveidei, kas veicina mācīšanos studentiem, vienlaikus panākot novatorisku domāšanu-darbību, strādājot komandā, lai izstrādātu kopīgu izglītības projektu (Medina, 1989). Universitāšu sistēmā skolotāju apmācība ir vissvarīgākais iejaukšanās un pārveidošanas kodols šīs universitātes sistēmas neapšaubāmi nozīmē VIA redzējumu, interpretāciju, apmācību un uzticību inovācijai skolotāji. Skolotāju apmācība ir galvenā problēma uzsākot Eiropas konverģenci, un to var saprast kā sociālu problēmu.

Sociālo zinātņu pētnieki ir pievērsušies skolotāju apmācības un tās sastāvdaļu izpētei. Marselo (1994) daudzos pētījumos ir parādījis pastāvošo atšķirību starp pētniecību un mācīšanu. Benedito, Ferrers un Ferreres (1995), veicot citas izmeklēšanas, brīdināja, ka sagatavošanās to veikšanai funkcijas netiek iegūtas sistemātiskā procesā, bet gan regulāri, pašmācītas un brīvprātīgi.

Universitātes pasniedzēju grupas ietvaros mēs koncentrējamies uz iesācēja vai iesācēja skolotāja figūru. Pēc Hubermana (1990) teiktā, skolotājs iziet iniciācijas un apstiprināšanas procesu, kas ilgst līdz profesionālai stabilizācijai; šajā posmā skolotājs saskaras ar atšķirībām starp ideāliem un realitāti. Šis periods tiek nodzīvots ar nenoteiktību, neizlēmību un nespējas sajūtu, saskaroties ar jaunajiem uzdevumiem un prasībām, kuras profesija uzliek (Veeman, 1984).

Grijalbo un Marrero (2004) stāsta par problēmām, ar kurām jaunie skolotāji var saskarties universitātei ar grūtībām risināt jaunus izaicinājumus un atrisināt šīs grūtības, ko rada mājas darbi skolotājs. Arī mērs (2000) veido savu pētījumu par šo tēmu, veicot pētījumus skolotājiem iesācējs parādīja savas grūtības Mācību un pētījumu sākumā, kad viņus norīko Departamenti.

Šīs problēmas izpētes starptautiskie priekšgājēji ir Vonks un Reinolds, kuri jau pētīja un veica izmēģinājuma pieredze par to, kā palīdzēt un apmācīt jaunos skolotājus, lai radītu prasmes un pielāgotu savu mācību darbu kvalitātei nepieciešama.

Universitātes skolotāju pastāvīgās apmācības jomā uzmanība jaunajam skolotājam kļūst arvien nozīmīgāka. Spānijas universitātē un kopumā Eiropas sistēmās mācībspēku organizācija ir strukturēta trīs posmi tie atbilst tā veidošanās secīgajiem posmiem (Guitian, 1994):

• Uzsākšana pētniecībai.
• Padziļināšanās stadija.
• Brieduma pakāpe.

Šie jauno skolotāju apmācības posmi mums norāda uz sarežģītu situāciju, iestājoties ļoti stingrās institucionālās sistēmās, kur jaunajiem skolotājiem ir jāpiedzīvo, kā norāda Imbernons (1994), pāreja no "mācību priekšmeta" uz "profesionālu pašu vadīts ”. Priekšlikumu analizē Bolivars (1999) pēc mācību pieredzes līmeņa gados:

• 1. fāze. Izpēte.
• 2. fāze. Atklāšana.
• 3. fāze. Stabilizācija.

Pareizai mācībspēku implantēšanai un attīstībai ir svarīgi nosacījumi, kas nodrošinās šo darbību panākumus. Šīs telpas ir:

• Pietiekams laiks apmācībai. Laika gaitā noturīgs veidošanās process (Escudero, 1999).
• Mācību tīklu izveide starp fakultātēm. Tāpat kā ICE (Alicante) pieredze.
• Vadības attīstība, kas apņēmusies mācīt.
• Izveidojiet un piedāvājiet plašu piedāvājumu klāstu, pamatojoties uz vairākuma skolotāju jūtamajām un mainīgajām vajadzībām un interesēm.

Zabalza (2002) atklāj problēmas, ar kurām saskaras universitātes fakultāte, atbildot uz pamata un kopīgiem jautājumiem, kuriem tas jāveido, piemēram, uz aspektiem kas saistīti ar studentu motivāciju vai resursu apgūšanu programmas izstrādei priekšmetiem.

Cits būtisks apstāklis ​​būtu atsauce uz Universitāšu kvalitātes II plānu (R.D. 408/2001, 20 Aprīlis) no R.D. Gada 1. Decembra 1947/1995, ar ko izveidoja Nacionālo plānu kvalitātes uzlabošanai Universitātes Kā teikts Karaļa dekrētā, “mūsu universitāšu sistēma pievienojas Eiropas Savienības iniciatīvai, piedaloties “Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīklā” un Boloņas deklarācijas mērķiem, kas savā piektajā punktā pasludina Eiropas sadarbības veicināšana, lai noteiktu salīdzināmus kritērijus un metodiku, lai garantētu mācību kvalitāti augstāk.

Projekts ‘Izglītības struktūru pielāgošana Eiropā’ Universitāte Deusto un Groningen, ir labākais piemērs, lai sagatavotos Eiropas izglītības konverģencei Superior, kur tiek piedāvāta metodika, kas garantē mācību kvalitāti un studenta mācību procesu. Īsāk sakot, kā norāda Benedito (2000), jaunā mācība ir ļoti sarežģīta, un tās attīstībai ir nepieciešamas izmaiņas no institucionālās un personiskās perspektīvas. Strukturēta inovācija kā vairāk vai mazāk apzinātu un sistemātisku mehānismu un procesu virkne kas tiek mēģināts ieviest un veicināt noteiktas izmaiņas pašreizējā izglītības praksē (González un Escudero, 1987).

Pētījumi par skolotāju profesionālās socializācijas problēmu ir sākuma stadijā, lai arī šī pētniecības joma pēdējo 30 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Savienības valstīs ir piedzīvojusi spēcīgu impulsu Eiropas. Zināšanas par jauno skolotāju ievietošanas procesu jāuzskata par objektu - pētījumi un pārdomas, ar kuru starpniecību varētu formulēt jaunu ES pastāvīgas apmācības politiku fakultāte.

Šis pārejas posms vai brīdis, ko jaunie skolotāji piedzīvoja savas karjeras sākumā, ir plaši pētīts, un par šo tēmu ir pieejama plaša specializētā literatūra. Visos gadījumos ir noslēgtas vienošanās par nepieciešamo plastiskumu un elastību jauni skolotāji vairākos posmos, apakšposmos vai posmos ar bažām vai īpašībām savādāk.

Piemēram, viens no prekursoriem bija Vera (1988), kurš skaidri definē šo jautājumu: «Šķiet loģiski domāt, ka šis pārejas periods atveras, kad pirmo reizi mācību centrā tiek uzņemta profesionālā atbildība, kas ietekmē jaunpienācēja personību. Sākotnējais skolotājs ir cilvēks, parasti jauns, kurš atrodas pārejas brīdī starp zināšanām, prasmēm, prasmes un attieksme, kas apgūta trīs gadu teorētisko pētījumu laikā un apgūto īsteno reālās intervences ietvaros pedagoģiskā»(1988, lpp. 44).

Amerikas universitātes bija pionieri Jauna skolotāju apmācība, ir uzsākuši viena gada apmācību, kuras mērķis ir kalpot iesācējiem skolotājiem. Vissvarīgākais bija citu kolēģu veterānu kā pasniedzēju un padomdevēju atbalsts un padomi.

Šo mentoringa programmu mērķis ir iepazīstiniet viņus ar to, ko nozīmē mācīties un kādos apstākļos tas tiek apgūts strādājot kopā ar mentoru, apmācot viņus sadarboties dažos mācību pasākumos: piedalīšanās semināros, praktiskās nodarbībās, sadarbība darbu vērtēšanā, kā arī zinot dažādos resursus, ko universitāte piedāvā mācībām un mācīšanai (bibliotēkas, resursu centri, datorklases utt.), kā arī to ieviešana dažādu centru un departamentu funkciju organizācijas diagrammā iestādes.

Šajā apmācībā tas ir būtiski mentora apmācība (pieredzējis skolotājs no paša iesācēja skolotāja nodaļas). Šīm apmācībām jābūt saistītām ar institucionalizētajiem akreditācijas procesiem un iespēju skolotājiem vai citiem, kas varētu tikt piedāvāti nākotnē.

Apmācību vai mentoringu nosaka anglikisma "mentorings". Daudzas nacionālas un starptautiskas grupas ir uzsākušas pētījumus gan teorētiskos pārskatos, gan gadījumu izpētē un lauka izpētē. Mentorings ne tikai ir nepārtraukta mācību procesa katalizators universitātē, bet arī saīsina skolotāju mācīšanās, kas ir profesionāli integrēta un ir noderīga, lai strukturētu apmācību, kas notiek darbs.

Mentorings tiek saprasts kā pārmaiņu un uzlabojumu resurss. Citu valstu pieredze rada grūtības mācību procesā. No iestādes mums jāizveido iesācēju programma skolotājiem, mentoriem un jāapmāca vajadzības, kuras viņi izsaka. Profesors mentors kā figūra ir būtisks šajā mācību-mācību procesā, viņš ir eksperts ar profesionālākām prasmēm, kas iegūtas pēc gadu pieredzes.

Mentora galvenais mērķis ir organizācijas biedru integrācija visos aspektos, it īpaši, mācot. Mentoram jāpārraida tās organizācijas kultūra, kurai viņš pieder; tam jābūt ceļvedim tiem, kuriem nav šīs pieredzes. Visas šīs iespējas jānosūta, personīgi sazinoties ar ekspertu ar savu apmācāmo.

Mentorings būtu iekļauts darbību kopumā, kas jāizstrādā no universitātes organizācijas.

Starptautiskās teorētiskās mentoringa tehnikas atsauksmes nāk no tādiem autoriem kā: (Arends un Rigazio-Digilio, 2000; Holloway, 2001; Feimans-Nemsers et al., 1999; Feimans-Nemsers, 2001. gads; Gansers, 2002. gads; Hegsteda, 1999. gads; Fidelers un Haselkorns, 1999. gads; Šerers, 1999; Serpell and Bozeman, 1999; Zelts, 1999. gads; Wang un Odell, 2002).

Starp daudzajām universitātēm, kurām ir mentoringa programma, mēs uzskaitīsim Amerikas universitātes, kuras ir Vairāk nekā desmit gadu pieredze, izplatot pozitīvos rezultātus, kas saistīti ar mentoringa efektivitāti jaunā skolotāja sākotnējā apmācībā.

Universitātes ir:

• Kalifornijas mentoru skolotāju ievadīšanas projekts (MTIP).
• Ņujorkas pensionēto skolotāju-mentoru programma.
• Toronto skolotāju vienaudžu atbalsta programma.
• Mentoringa programma nenoteiktā rajonā.
• Montānas skolotāju atbalsta programma iesācējiem.
• Teksasas pētījums par jauno skolotāju noturēšanu.
• Teksasas sākuma pedagogu atbalsta sistēma.

1. Sākotnējā hipotēze.

Kā mēs redzējām Ievadā nepieciešamība pēc sākotnējās un nepārtrauktās apmācības jaunajiem skolotājiem tas pilnībā atbilst Eiropas konverģencei augstākajā izglītībā, kas nākamajos gados mainīs mūsu universitātes. Galvenais mērķis ir mācību tīklu izveide starp dažādām fakultātēm izveidot sākotnējo un pastāvīgo apmācību jaunajiem universitātes pasniedzējiem, izmantojot mentoringa pedagoģisko jauninājumu. Pēc jaunu skolotāju vajadzību noteikšanas dažādās fakultātēs mēs izveidosim mentoringa periodu a jaunā skolotāja skolotājs eksperts, apmeklējot un pielāgojot šo procesu konkrētajam zināšanu jomas kontekstam, kurā atrodas skolotājs novele. Ar šo jauno skolotāju sākotnējo apmācību a šī procesa institucionalizācija kā arī universitātes izglītības kvalitātes uzlabošana un labāka pielāgošanās nākotnes Eiropas konverģencei augstākās izglītības jomā.

2. Priekšvēsture un iepriekšējie rezultāti.

Ar šo metodiku ir maz rezultātu, kas apstiprina sākuma hipotēzi. Šī izglītības inovācijas stratēģija galvenokārt ir īstenota dažādu universitāšu studentu vidū Spāņu, tāpat kā jaunajiem skolotājiem, tas galvenokārt tiek veikts ASV, Kanādā un dažās valstīs Eiropieši.

Seviļas universitātē Simus mentoringa projektu studentu vidū ar labiem rezultātiem, pamatojoties uz Karlosa Marselo izpētes grupas plašajiem pētījumiem. Paralēli tam arī Kastelonas Universitātē (Jaime I) un Madrides Tehniskās inženierijas skolā studentu vidū tiek īstenotas mentoringa programmas. Ovjedo universitātē Mentor projekts kā tālmācības sistēma, kā arī šī To pašu projektu veic valdības izglītības ministrs Extremadura.

Citi pētījumi pārraida rezultātus par mentoringa programmu atbilstību jauno skolotāju sākotnējai apmācībai Eiropas augstākās izglītības konverģencei. Tādējādi darbojas tādi darbi kā Barselonas Universitātes jauno skolotāju apmācības novērtējums, Barselonas Veselības institūta "Carlos III" apmācības programma, metodikas apmācības programma Kanāriju valdības veselības zinātnēs mentoringu kā izglītības jauninājumu iekļauj mācību un mācību procesos.

Valsts iestādes ir sagatavojušas ziņojumus, kas kā lielisku stratēģiju jauno skolotāju apmācībā iekļauj arī mentoringa procesus:

• Universitāšu ģenerāldirektorāta studiju programma un analīze kā darbība, kuras mērķis ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un universitātes mācībspēku aktivitātes. (Projekts EA 2003-0040).
• Andalūzijas universitāšu kvalitātes nodaļas (UCUA) universitātes skolotāju apmācības projekts.

Kopumā lielākajai daļai Spānijas universitāšu mācību programmas ir pasniedzējiem, tāpēc šo izglītības inovāciju metodiku var iekļaut visās universitātēs Spāņu.

Mūsu pētījumu grupa dažādos pētījumos ir atklājusi sākotnējo un pastāvīgo apmācību nozīmi jaunajiem skolotājiem.

3. Īpaši mērķi.

• Materiāla izstrāde vērtējošs ad hoc.
• Vajadzību noteikšana un iesācēju skolotāju grupas problēmas dažādās zināšanu jomās, nosakot kopējās vājās vietas un nošķirot specialitātes.
• Dibināšana vispārējās līnijasNoderīgas apmācības jūsu profesionālajai pilnveidei.
• Izveidošana mentoru skolotāju grupa dažādu fakultāšu speciālisti un sagatavo viņus mentoringa uzdevuma veikšanai uzmanība jauno skolotāju īpašajām izglītības vajadzībām un viņu apmācība 2007 vērtības.
• Mijiedarbības analīze un mentora un iesācēja skolotāja sarunas kā pamats garengriezuma pētījumu rezultātiem.
• Apmāciet skolotāju-mentoru grupu Eiropas augstākās izglītības konverģencei, lai tā vēlāk tiktu nodota iesācēju skolotāju grupai, koncentrējoties uz kvalitātes veicināšanu.
• Apmācību novērtēšana ko apguvuši jauni skolotāji, mentori, kā arī sekas, kas no tā izriet mācībās un pētījumos.

4. Metodika un darba plāns.

Augstskolu pasniedzēju sākotnējās apmācības problēma liek mums virzīt metodiku gan uz kvalitatīvu, gan uz kvantitatīvu samazinājumu. Sākotnēji tiks izstrādāta daļēji strukturēta tipa intervija informācija, kas attiecas uz jauno skolotāju problēmu, kā arī pašreizējo skolotāju situāciju eksperti.

Tas ir mūsu nodoms zināt profesionālos apstākļus no diagnostikas viedokļa. Dalībniekus klasificēsim pēc laika, kad viņi ir saistīti ar Universitāti, un pēc zināšanu jomas. Transkripcija un analīze, kodējot divu veiktās intervijas (Miles un Huberman, 1994) pētnieki, izmantojot ķēdes kodējumus un diskusijas par tiem, pretstatot iekšējo uzticamību starp pētnieki; būtisks nosacījums rezultātu ticamībai. To atbalstīs datorizētā programma kvalitatīvai datu analīzei Atlas / ti, Windows 4.2 versija. Šajā intervijas sagatavošanas pirmajā posmā mēs izveidosim izmēģinājuma testu ar nelielu dalībnieku skaitu, kas pieder iesācēju vai ekspertu skolotāju kategorijām.

Vēlāk mēs apkoposim informāciju, izmantojot tiešus novērojumus un katras fakultātes novērtējums par visiem starpniecības mainīgajiem lielumiem, kas var ietekmēt turpmāko programmas ieviešanu Mentoringa programma un sākotnējā apmācības plāna pareiza izveide, kas tiks izstrādāts, lai to piemērotu gan mentoriem, gan skolotājiem iesācējiem.